Ko zināt par dejonizētām ūdens tvertnēm
Atstāj ziņu
Dejonizētas ūdens tvertnes ir paredzētas, lai noturētu ūdeni, kam ir veikts attīrīšanas process, lai noņemtu īpašus piemaisījumus. Lai novērstu atkārtotu piesārņošanu, ir vajadzīgas specializētas uzglabāšanas metodes. Šajā rakstā ir apskatīts dejonizētā ūdens raksturs, tā ražošanas procesa un nepieciešamie uzglabāšanas apstākļi.
Kas ir dejonizēts ūdens?
Krāna ūdenī dabiski ir dažādas vielas, izņemot pašu ūdeni, piemēram, nelielu daudzumu sāļu, metālu un citu piesārņotāju. Kaut arī šie izsekošanas piemaisījumi ir niecīgi ikdienas lietošanai, tie var būt problemātiski specializētās lietojumprogrammās, kur pat minimāls līmenis var radīt problēmas.
Dejonizētā ūdenī notiek attīrīšanas process, lai novērstu lielāko daļu jonu piemaisījumu. Šie joni - Elektriski uzlādēti atomi vai molekulas, piemēram, nātrijs (Na⁺), kalcijs (Ca²⁺) un dzelzs (Fe²⁺) -, ievadiet ūdeni, izšķīstot no gruntsūdeņu noplūdes, caurules kontakta vai pakļaušanas citiem jonu avotiem.
Dejonizēta ūdens lietošana
Dejonizēts ūdens ir būtisks noteiktās jomās, piemēram:
- Medicīniski pielietojumi- ķirurģisko instrumentu dezinficēšanai un skalošanai
- Zinātnisks pētījums- Kā šķīdinātājs laboratorijā - sagatavoja ūdens šķīdumus
Lai arī gadījuma rakstura patēriņš ir nekaitīgs, ilgstoša uzņemšana var radīt riskus ar veselību un tāpēc tiek atturēts. Regulārā dzeramā ūdenī diviem galvenajiem mērķiem jābūt tādiem minerāliem kā kalcijs un magnijs: lai piegādātu būtiskus uztura mikroelementus un kavētu ūdens spēju korozēt santehnikas materiālus (piemēram, vara vai svina caurules), saglabājot līdzsvarotu minerālu saturu.
Kā tiek izgatavots dejonizēts ūdens
Dejonizēta ūdens ražošana ietver krāna ūdens nodošanu specializētās attīrīšanas sistēmās, kas novērš maksimālo jonu skaitu. Parasti to panāk ar elektroķīmisko procesu, kurā pretēji uzlādēti elektrodi piesaista un uztver pozitīvus un negatīvus jonus, kamēr attīrītās, neitrālās ūdens molekulas turpinās caur sistēmu.

Kā uzglabāt dejonizētu ūdeni
Dejonizētam ūdenim ir augstāka ķīmiskā reaktivitāte, salīdzinot ar krāna ūdeni, pateicoties tā jonu - noplicinātam stāvoklim, kas palielina tā spēju izšķīdināt papildu jonus. Līdz ar to dejonizētam ūdenim ir ierobežots glabāšanas laiks, kas mainās atkarībā no uzglabāšanas apstākļiem un atmosfēras iedarbības.
Lai iegūtu optimālu uzglabāšanu, saskare ar gaisu jāsamazina, jo atmosfēras oglekļa dioksīds viegli izšķīst ūdenī. Uzglabāšanas tvertnēm jābūt īpaši izstrādātām, lai ierobežotu gaisa iedarbību, un mazākiem daudzumiem hermētiskā blīvējuma saglabāšana ievērojami paplašina ūdens lietojamību.
Materiāla izvēle ir vienlīdz kritiska - konteineri nedrīkst no jauna ieviest jonus ūdenī. Jāizvairās no reaktīviem metāliem, piemēram, vara un volframa, savukārt nerūsējošais tērauds kalpo kā ideāls uzglabāšanas materiāls. Izmaksas - Efektīvas un ķīmiski inertas, nerūsējošā tērauda tvertnes mimizēti mijiedarbojas ar dejonizētu ūdeni (galvenokārt reaģējot tikai ar apkārtējo gaisu), vienlaikus piedāvājot strukturālu izturību un pielāgojamus dizainus, lai izpildītu īpašas prasības.






