Pārāk daudz hlora blakusparādības dzeramajā ūdenī

Hlorēta ūdens patēriņa drošībai ir nepieciešams niansēts apsvērums. Kaut arī pašvaldības hlorēšana parasti uztur ūdeni pieņemamos drošības parametros, optimāla devas kontrole joprojām ir obligāta, lai mazinātu veselības problēmas. Ilgstoša pārmērīga ekspozīcijas vai paaugstināta hlora koncentrācija dzeramā ūdenī var izraisīt dažādas nelabvēlīgas ietekmes uz veselību. Lūk, kā šis savienojums ietekmē cilvēku veselību pēc ilgas - Termiņa ekspozīcijas:

Hlorētu ūdens tvaiku ieelpošana - īpaši slēgtā ūdens vidē - var kairināt elpošanas sistēmu. Kad hlors mijiedarbojas ar organiskiem savienojumiem ūdenī, tas veido ķīmiskus blakusproduktus, piemēram, hloramīnus. Šo gaisa kairinātāju iedarbība var izraisīt bronhu sašaurināšanos un elpošanas traucējumus, izpaužas kā pastāvīga klepus vai sēkšana.

Acu kairinājums no hlora iedarbības rodas, veidojot hloramīna savienojumus ūdens vidē. Šie reaktīvie blakusprodukti var izraisīt konjunktīvas iekaisumu, kam raksturīga eritēma (apsārtums), dedzinošs diskomforts un lakrimācija. Šī parādība ir īpaši izplatīta starp indivīdiem, kas nodarbojas ar hlorētām ūdens aktivitātēm.

Jaunie pētījumi liecina par iespējamu nefrotoksisku iedarbību, kas saistīta ar hronisku hlorēta ūdens iedarbību. Trihalometāni un citi dezinfekcijas blakusprodukti var pakāpeniski uzkrāties nieru audos, potenciāli kompromitējot nieru darbību, izmantojot ilgstošu bioakumulāciju.

Hroniska hlorētu savienojumu iedarbība un to dezinfekcijas blakusprodukti var kompromitēt imūno funkciju, izmantojot kuņģa -zarnu trakta mikrobiota disbiozi. Šī mikrobu nelīdzsvarotība var mazināt imunoloģisko noturību, paaugstinot neaizsargātību pret patogēnām infekcijām un sistēmiskiem traucējumiem.

Jaunie epidemioloģiskie pierādījumi liecina par potenciālu saistību starp hronisku hlorēšanas blakusproduktu iedarbību (piemēram, trihalometāniem) un paaugstinātu risku, veidojot noteiktus ļaundabīgus audzējus, īpaši bažas par urīnpūšļa kanceroģenēzi. Šie atklājumi, lai arī pieprasa turpmāku validāciju, uzsver, cik svarīgi ir uzraudzīt dezinfekcijas blakusproduktu līmeni ūdens krājumos.

Kā noņemt hloru no krāna ūdens

Aerācija- Air, kas gaisā pakļauj krāna ūdeni, paātrina dabisko hlora gāzi. Vienkārši atstājot atvērtu ūdens trauku vairākas stundas, gaistošais savienojums efektīvi iztvaiko.

Vārīšanās- Ūdens sildīšana 15–20 minūtes izraisa izšķīdinātu hloru, vienlaikus dezinficējot ūdeni. Lai arī tā ir efektīva, šī metode ir mazāk praktiska lielai - mēroga apstrādei enerģijas un laika prasību dēļ.

Aktivizēta oglekļa filtrēšana- ērtākā un efektīvākā pieeja, oglekļa filtri (atrodami jaucējkrāna stiprinājumos, krūzes vai zem - izlietnes sistēmām) ķīmiski adsorbijas hlors, nodrošinot tūlītēju un uzticamu attīrīšanu ikdienas lietošanai.