Kā filtrēt metāla piesārņotājus un vājās magnētiskās daļiņas no šķidrumiem?
Atstāj ziņu
Parastie metāla un magnētiskie piesārņotāji
Smagie metāli tiek definēti kā metāliski elementi, kuriem raksturīgs paaugstināts blīvums un augsta atomu masa/skaits. Kaut arī dabiskie ūdens avoti satur būtiskus minerālus, piemēram, kalciju, magniju, dzelzi un cinku, kas veicina cilvēku veselību, tiem var būt arī bīstami metāliski piesārņotāji, ieskaitot svinu, dzīvsudrabu, kadmiju un arsēnu. Šie toksiskie elementi rada ievērojamus veselības riskus pat mikroelementos, pateicoties to bioakumulatīvajai rakstībai un iejaukšanās bioloģiskajiem procesiem. Tāpēc uzlabota ūdens apstrāde ir kritiska, lai pirms patēriņa noņemtu šādas kaitīgas vielas, jo parastā filtrēšana bieži izrādās nepietiekama pret to izšķīdinātajām jonu formām.
Metāla piesārņotāju noņemšanas nozīme no šķidruma
Smagā metāla piesārņojums dzeramajā ūdenī rada nopietnas sabiedrības veselības problēmas, ņemot vērā tā mānīgo kumulatīvo iedarbību uz cilvēka ķermeni. Kaut arī simptomi var parādīties uzreiz, ilgstoša metālu, piemēram, svina, dzīvsudraba un arsēna iedarbība, iedarbība var pakāpeniski sabojāt vairākas orgānu sistēmas. Šis risks ir īpaši akūts bērniem, kuru jaunattīstības smadzenes un ķermeņi ir jutīgāki pret neirotoksisku iedarbību, kas var pasliktināt kognitīvo attīstību un izraisīt ilgstošas uzvedības izmaiņas. Gan bērniem, gan pieaugušajiem hroniska smagā metāla iedarbība ir saistīta ar neiroloģiskiem traucējumiem, nieru disfunkciju, kuņģa -zarnu trakta problēmām, imūnsistēmas nomākšanu un sirds un asinsvadu komplikācijām. Aizkavētā šo seku sākums padara profilaktiskos pasākumus īpaši kritiskus -, īpaši ģimenēm ar maziem bērniem. Efektīvu ūdens filtrēšanas sistēmu ieviešana, kas spēj noņemt smagos metālus pirms patēriņa, joprojām ir visdrošākā stratēģija šo veselības risku mazināšanai un gara - termina labklājība.
Kā filtrēt piesārņotājus un metālus no šķidruma
Smago metālu un citu bīstamu piesārņotāju noņemšana no ūdens izmanto vairākas izveidotas filtrēšanas tehnoloģijas, katrai no tām ir atšķirīgi mehānismi un darbības īpašības. Reversās osmozes sistēmas izmanto daļēji {- caurlaidīgas membrānas, lai sasniegtu ārkārtīgi augstus izšķīdušo metālu noņemšanas ātrumus, lai gan tas nāk ar ievērojamu tirdzniecību - nobīdes, ieskaitot ievērojamus ūdens atkritumus (parasti 3 -} 4 galonu izšķērdēti uz vienu galonu attīrīti) un prasība, kas paredzēta augstuma sūknējumiem, lai pārmērīgi izšķērtētu ozmotiku.
Aktivētā oglekļa filtrācija, kas ir galvenā ūdens apstrādes vieta, darbojas, izmantojot adsorbcijas principus, kur piesārņotāji ir ieslodzīti oglekļa plašajā poru tīklā. Lai arī tas ir īpaši efektīvs organiskiem savienojumiem, piemēram, GOS un hlora blakusproduktiem, tā ierobežojumi kļūst acīmredzami ar izšķīdinātiem neorganiskiem sāļiem un noteiktiem metāla joniem, kuriem nepieciešami papildu ārstēšanas posmi.
